Keepshutup

I am so sick and tired of all this bullshit! Thanks God, 25 dienas un es braucu mājās!

Mama I am going home!

Braucu mājās 14. nov. Būšu Rīgā 13:35. Lai gan gads paskrēja tik ātri un pirms kāda laika man likās, ka es nekad negribētu pamest šo skaisto valsti un labos cilvēkus, tagad man šķiet, ka nu jau visa ir drusku par daudz. Un varbūt, ka tā ir labāk. Lai gan es esmu pārliecināta, ka būs asaru plūdi- daudz un dikti.

Apzināti darīt lietas, par kurām tu zini, ka jau pašā saknē tās ir sliktas, un tad vienkārši gaidīt līdz sliktās lietas atgriezīsies atpakaļ pie tevis.
Izšķiršanās par izvēlēm no kurām viena ir godīga un patiesa un otra- izdevīga, tīkama un daudz viegkāka. Pieņemt lēmumu, un pēc tam kost pirkstos par to, vai tik godīgums nav pārvērtēts.

Nothing jeb casa de la mente

Biju Sīrijā uz pāris dienām. Amazing. Pilsētā, kurā ir droši un kur man ir draugi. Ehh..... apbrīnojami, cik šeit ir labi cilvēki. Kā arī šī ceļojuma laikā man atvērās acis uz vairākām lietām dzīvē. Visa vīzas lieta un tikšana līdz turienei bija tik dārga un čakarīga, bet domāju, ka man ir jāaizbrauc atkal. Jo man ir apsolīts aizbraukt uz pāris dienām uz tuksnesi un vēl visādas lietas, kam es nevaru pateikt nē. Vienīgi jāatrisina finansiālās un dokumentālās grūtības.
Un man atkal ir tāds iekšējs prieks un piepildījums par cilvēkiem, ko es satieku un lietām, ko piedzīvoju.
Šodien, pēc sarunas par to, ka ar manu lielo turku mīlu (viena mēneša hah!) viss laikam ir cauri, bija dienas uzlabošanas stratēģija ar alu, šprotēm un sarunām uz balkona. Un diena patiesi palika labāka.
Tuvākajās dienās pirksim biļetes atpakaļ uz Latviju. Tā ka most likely tiekamies atkal 14 novembrī!

Kļūdas

Kā lai definē „kļūdu”?

For sure ņemt kredītu studijām, kad tu neesi pārliecināts par savu izvēli un nezini, ko pēc tam darīt ar savu diplomu, bija kļūda. Jo visi taču iet uzreiz pēc visusskolas studēt, un kā tā nedarīt kā visi un ko kaimiņu tante teiks, ko citi nodomās. Un tad jau seko studijas, darbs, kāzas, darbs, bērni utt.

Anyway šī izvēle jau sen bija izdarīta un vilciens sen jau kā aizbraucis.

Pārtraukt mācības, lai aizbrauktu brīvprātīgajā darbā. To gan es nenožēloju ne mirkli. Lai gan ir visādi gājis, šis gads man ir iemācījis daudz daudz vairāk nekā es būtu ieguvusi savā fakultātē.

Izvēlēties Turciju. Viena no labākajām izvēlēm. Šī valsts ir tik lieliska. Lai gan vairumā gadījumu es varu saukt sevi par Latvijas patrioti, bet tomēr man liekās Turcija ir valsts, ko es mīlēšu vienmēr un ko es varu saukt par savām otrajām mājām.

Neatbraukt atpakaļ no Turcijas septembrī, lai atjaunotos studijām. No vienas puses tā ir kļūda, ka tiek zaudēts vēl viens gads no studiju dzīves, un, piemēram, manas spāņu val zināšanas jau nu noteikti sarūk ar katru dienu. Tas sagādā arī milzums problēmu, ko darīt tālāk, ko pasākt nez cik mēnešus  līdz universitei, kur atrast darbu utt.  Bet no otras puses, esmu tik pateicīga Visumam par visu to, ko es piedzīvoju šajos 2 pēdējos mēnešos. Savu lielo turku mīlu, kas gan tieši šo 2 mēnešu, kas man ir pēdējie, dēļ ir tik skaista un bēdīga,  ar lielu "kas notiek ar mums tālāk" pieskaņu. Ar lietām, ko man es notiekti nebūtu gribējusi palaist garām. Ar cilvēkiem, kurus es pavisam noteikti vēlējos satikt. Ar visu, kā dēļ, es tomēr izvēlējos palikt ilgāk.

Man šķiet, ka tāds jēdziens kā "kļūda" vispār ir nepareizs. Tās ir izvēles un alternatīvas. Kas pat nav pareizas vai nepareizas, tās ir tādas kādas tās ir. Tās gan ietekmē nākotni un nākotnes izvēles un iespējas, bet nu neko.... ir tā kā ir.

Un es braucu uz Sīriju.... hell yeah! Life is still beautiful. Un tad jau redzēs, kas notiek tālāk.

Lemon tree

Lai notiek tas, kam jānotiek! Kaut gan ir preferācijas, kam tieši būtu jānotiek.